Mandalas un labirinti

Mandalas un labirinti

Mandalas

Mandala sanskritā nozīmē – maģiskais aplis. Mandala ir cirkulāra, ģeometriska vai simboliski tēlaina kompozīcija, kas attēlo garīgo, kosmisko vai psihisko kārtību.

Mandalas mums atgādina par saistību starp dievišķo un pasaulīgo, ķermeni un prātu. Mandalas saistītas ar integrācijas ideju.

Aplis ar centru – radīšanas pamatstruktūra. Šūna, atoms. Tā veidots viss ko zinām, no mazā (mikro) līdz lielajam (makro). Apļa figūru atrodam dabā daudzās izpausmēs.  No Piena ceļa galaktikas ir mūsu Saules sistēma un no tās ir Zeme. Viss ir mandala, kas ir daļa kādā lielākā mandala.

Aplis – idealizēts objekts, pilnības simbols jau senajiem grieķiem, ģeometrijas pirmsākumos. Tibetā mandala ir ļoti attīstīta gan kā mākslas forma, gan kā meditācijas rituāls.  Budistu mandala mēs redzam četrus elementus, četras stihijas. Kristiešiem ir krusts, Krustā sišanas koks.  Tas simbolizē Kristus Nāvi un Ciešanas, kā arī – kristiešu ticību Augšāmcelšanās un Atpestīšanas iespējai, kas notikusi caur Kristus upurēšanos pie krusta, skaidro Dž.Boldoks. Arī kristīgo baznīcu rotājumos redzam mandalu atveidojumus, kur ietverta gan alfa un omega, gan dievmātes, gan Dieva Tēva, Dieva Dļa un Svēta Gara trīsvienība uc. simboli.

Mandalas pielietojums mūsdienās

Rietumu mūsdienu kultūrā mandala var palīdzēt savādāk: projicējot savus garīgos pārdzīvojumus mandalas rakstā, cilvēks dziedina savu zemapziņu un atbrīvojas no negatīviem priekšstatiem. Mandalas var būt gan dekoratīvas, gan dziļi personiskas. Mandalas ļauj gan ātrāk izprast iekšējos konfliktus, gan apzināties cilvēka resursus un stiprās puses.

Kā skaidro K.G. Junga sekotāja, analītiskās psiholoģijas pārstāve Ē.Hārdinga, apļa formas parādīšanās sapnī vai fantāzijā ir simboliska aina, kas parāda potenciālo realitāti, kas mīt psihē. Svarīgi ir iezīmēt apļa robežas, kā arī atrast centru. Katrā no mums darbojas divi spēki, kuri pārstāv fundamentālu opozīciju, norāda Ē.Hārdinga.

Lai izmantotu mandalu formas personības izaugsmei, var lietot gatavas īpašas mandalu formas un par tām meditēt, vai arī zīmet pats savu mandalu, pirms tam veicot mandalas veidošanas vietas iesvētīšanu  un formulējto skaidru nodomu – kāpēc to radāt. Mērķis var būt gan konstatējošs, gan pārmaiņas un vēlamo stāvokli kādā jomā rosinošs. Var konstatēt – kā es šobrīd jūtos, kādas ir manas attiecības ar konkrētu cilvēku – kāds darbs man ir piemērotākais. Lai panāktu vēlamo, pārmaiņas – „Es zīmēju mandalu, kas vairos mieru virs zemes”. „Šī mandala dziedēs manu dvēseli un ķermeni”.  Ļoti svarīgs ir NODOMS. Kāds jautājums – tāda arī atbilde. Zīmējot mandalu, tā jāveido rūpīgi un koncentrējoties.

Mandalas ietekme uz cilvēku

Ē.Hārdinga uzsver nepieciešamību paša zīmēšanas procesa laikā neanalizēt darbu, un ļauties spontānumam. Analīzes vieta ir pēc tam, kad viss jau uzzīmēts. Viņa raksta: kad cilvēkam izdodas uzzīmēt patiesu iekšējās situācijas attēlojumu, un viņš turpina strādāt ar materiālu, pakļaujoties tam, kas prasās tikt uzzīmēts, tad, lai cik tas dīvaini nebūtu, psihiskā situācija patiesi mainās atbilstoši tēlu izmaiņām zīmējumos.

Mandala spēj mainīt cilvēka elektromagnētisko lauku. Ja izveidotā mandala apmierina tās veidotāju un to izmanto ilgstošu laiku, tā uzsūc dziedniecisko domformu un ik reizi, kad to skatās vai vizualizē iztēlē, efekts pieaug. Jo lielāku nozīmi klients piešķir krāsām un simboliem, jo labāk mandala palīdzēs. Mandalas var zīmēt, veidot no dabas materiāliem, t.sk. brīvā dabā. Pieejamas arī īpašas grāmatas, kas piedāvā izkrāsošanai jau gatavas mandalu formas.

Psihologi mandalas izmanto arī diagnosticēšanā. ASV mākslas terapeites Džoannas Kellogas izstrādātā metode „Mandala” balstās uz personīgi zīmēto mandalu vizuālo pazīmju analīzi, kas ļauj novērtēt klientu personības īpatnības un stāvokli. Dž.Kelloga, balstoties uz darba pieredzi ar vairākiem simtiem klientu, sagrupējusi mandalas pēc to formas 12 stadijās (Labirints, sākums, noapaļotais aplis, cīņa ar pūķi, funkcionējošais ego, kristalizācija, nāves vārti u.c.) , kurām vēlāk pievienota arī 0. stadija- Tīrā gaisma.  Šī analīze ļauj izmantot mandalas kā diagnostikas un psihoterapijas līdzekli. Interpretējot mandalas zīmējumu, tiek ņemtas vērā individuālās īpatnības, kā arī darba autora komentāri par savu radošo veikumu. Šī semināra dalībnieki apgūs arī mandalu izmantošanu iespējamo psiholoģisko un veselības problēmu diagnostikā.

 

Darba tapšanā izmantotas Ritas Zālītes publikācijas:

  1. 3.starptautiskā mākslas terapijas konference-vasaras skola (2005). Referāts „Mandalu izmantošana konfliktu risināšanā”.
  2. Mākslu metodes un tehnikas profesionālajā darbībā”. Autoru kolektīvs, sast. K.Mārtinsone. R.Zālītes nodaļas: .„Radošais potenciāls un cilvēka resursi”; .„Multimodālā pieeja mākslu terapijā”.  Izd. „RaKa”, 2010.

 

Raksta autore Rita Zālīte