Rūnas

RūnasRūnas ir ļoti sena piktogrammu sistēma, senas maģiskas zīmes, kas izskaidro Pasaules un Visuma likumus. Kad radušās rūnas, to nevar pateikt neviens, bet rūnu arhetipi ir mūžīgi.

Rūnu nosaukums saistāms ar indoeiropiešu valodās sastopamo vārda sakni reu vai ru, kas nozīmēja balss skaņas. No šīs saknes cēlušies tādi latviešu valodas vārdi kā “rūkt” un “runa”, bet arī gotu vārds “rūna“, kura pirmatnējā nozīme bija “noslēpums” jeb “tas, ko pasaka kā noslēpumu“. Šajā nozīmē tas saglabājies vācu  valodā kā darbības vārds raunen (“iečukstēt”). Tādēļ vārda “rūnakmens” etioloģiskā nozīme ir “runājošais akmens“.

Rūnas un rūnu raksti

Rūnu raksti saistās ar gadsimtiem zināmo teiku par Odinu. Tā vēsta, ka viņa galvenais ierocis bija rūnas. Odins, būdams gatavs upurim cilvēces labad, paņēma 9 kociņus un, karājoties pie Igdrasila koka (Pasaules koka) ar galvu uz leju, tos meta. Kociņi izveidoja ornamentu – rūnu rakstu – no vertikālām un horizontālām līnijām.

Odins atklāja 24 simbolus, nosaucot tos par rūnām. Vēlāk rūnu rakstu rinda kļuva zināma kā Vecākais Futarks. Vārds Futarks radies no pirmo sešu rūnu nosaukuma pirmajiem burtiem – Fehu, Uruz, Teiwaz, Ansuz,Raido, Keno.

Vecākais Futarks ir tālāko rūnu sistēmu prototips (jaunākais futarks – 16 rūnas, „ Armāniskā rinda”, „ Vikingu rūnas” utt. ). Vecākajā futarkā numeroloģiski parādīti  galvenie Visuma likumi, bet katra rūna ir ar transcendentālu potenciālu, kurš jau no mātes dabas ielikts katrā cilvēkā.

Pagātne, Tagadne un Nākotne ( 3 likteņdieves Nornas) saista sekas un cēloņus cilvēka dzīvē, viss sakņojas mitoloģijā! Vienotas, standartizētas mitoloģijas nav, toties ir 4 virzieni- Ziemeļu jeb skandināvu, Rietumu- anglosakšu, Dienvidu- vācu un Austrumu- gotu.

Visos ir kopējas tēzes, kā tiek kārtotas rūnas. Rūnas liek rūnu rindās, kuru oktāva atbilst kustībai  3 plānos – kosmiskajā, psihiskajā un fiziskajā. Rūnas tiek kārtotas arī pēc līmeņiem – Dievu pasaule, Dabas pasaule, Cilvēku pasaule.

Rūnu raksti ir atrodami uz akmeņiem un klintīm Eirāzijā pašās visdažādākajās vietās. Norvēģijā, Islandē, Krimā, arī senās Kijevas arheoloģiskajos izrakumos.

Foto / www.wulflund.com